Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet, kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās. Salaspils novadā esmu deklarēts jau gandrīz sešus gadus. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās vēl nebiju iejuties novada dzīvē, savukārt šajās vēlēšanās vēlos piedāvāt nelielu komentāru par to partiju, kuras startē Salaspils novada domes vēlēšanās, programmām. Atgādinu, ka tas nav Romas Katoļu Baznīcas vai Salaspils Romas katoļu draudzes, bet gan mans personiskais un tikai privātais viedoklis. Jāņem vērā, ka arī manas pārdomas ir tikai subjektīvas un varbūt pat vienpusīgas. Nevēlos nevienam norādīt, par ko balsot šajās vēlēšanās, tomēr, varbūt kādam šīs manas pārdomas būs noderīgas, 7.jūnijā izdarot savu izvēli pie vēlēšanu urnām. Jāuzsver, ka šajā aprakstā neanalizēšu konkrētas personas, kas kandidē vēlēšanās, jo tad šī apraksta subjektivitāte vēl tikai pieaugs. Partiju sarakstus apskatīšu tieši tādā secībā, kādā tās tika izlozētas vēlēšanu iecirknī.

Kā pirmais numurs šī gada pašvaldību vēlēšanās startē Nacionālā Apvienība un ZZS. Partija ilgus gadus Salaspils novada domē ir darbojusies opozīcijā un pēdējā laikā aktīvi piesaka sevi kā nopietnu politisko spēku Salaspilī. Priekšvēlēšanu programmā varam lasīt, ka pēdējos gados izaugsme [Salaspilī] visās jomās ir kļuvusi lēnāka, kam varu personiski piekrist. Teju neviens no nozīmīgākajiem būvdarbiem un darbiem Salaspilī netiek uzsākts savlaicīgi, pabeigts noteiktajā termiņā un nepārmaksājot. Partija apsola, ka veiks izmaiņas pilsētas centrālā laukuma projektā, uzlabojot autostāvvietu risinājumu. Jāatgādina, ka šobrīd pie varas esošā partija, mutiski bija solījusi palīdzēt izbūvēt stāvlaukumu pie Salaspils katoļu baznīcas, tomēr to neizdarīja, lobējot tikai luteriskās draudzes intereses, kurai šāda stāvvieta ir nepieciešama, tāpat kā katoļu draudzei. Tālāk partijas priekšvēlēšanu programmā lasām: “sargāsim latviskās vērtības un tautas tradīcijas, sniegsim atbalstu novadā esošajām kristīgajām baznīcām”. Ļoti apsveicama iniciatīva, jo arī līdzšinējā domes vadība atbalstīja visas tradicionālās konfesijas Salaspilī. Jāuzsver, ka tikai divi saraksti savās priekšvēlēšanu programmās piemin sadarbību ar kristīgajām draudzēm. Ogres un Ķekavas novados ir reliģiski konsultatīvās padomes pie pašvaldībām, bet Salaspilī tādas nav. Programmā vēl varam lasīt: “Ieviesīsim Salaspils novada mobilo lietotni ar digitālo novadnieka karti ērtākai informācijas apmaiņai un izdevīgākiem pakalpojumiem novadā deklarētajiem iedzīvotājiem. Izbeigsim ierasto praksi, ka pašvaldības policijas uzlikto sodu apmērs tiek iekļauts budžetā kā izpildāms plāns”.

Otrais numurs pašvaldību vēlēšanās ir trāpijies Latvijas Zaļai Partijai. Jāatgādina, ka šīs partijas pārstāvji vienmēr ir atbalstījuši pie varas esošo partiju Salaspilī, tādēļ arī viņiem, vismaz daļēji ir jāuzņemas atbildība par līdz šim paveikto vai nepaveikto.  Šīs partijas priekšvēlēšanu programmā varam lasīt: “Lai kā pogas tiek spodrinātas ar uzmocīto pansionātu un augšāmcelšanās stadijā esošo kultūras namu “Enerģētiķis”, mēs joprojām uzskatām, ka tā bija principiāla kļūda – gandrīz nojaukt jaunbūvi, lai pārbūvētu par pansionātu un sastutēt kultūras nama drupas. Zaudējām laiku, turklāt sagaidījām gan sadārdzinājumu par vairākiem miljoniem eiro, gan tiesas procesus”. Šī partija savā programā iekļauj principu, par ko es aktīvi ietājos, bet ko līdzšinējā domes vadība nevēlas ņemt vērā: “Novada domes vadībai ar iedzīvotājiem jārunā vienā valodā. Iesaistīsim novada iedzīvotājus svarīgāko lēmumu pieņemšanā. Uzlabosim sadarbību ar tradicionālajām kristīgajām draudzēm. Jā, mēs zinām, ka valsts ir šķirta no baznīcas, bet mēs zinām arī to, ka valsts nedrīkst būt šķirta no pamatakmeņiem, uz kuriem tā būvēta”. Lai mums visiem kopā izdodas realizēt šīs ieceres.

Trešais numurs ir izlozēts parijai Latvija Pirmajā Vietā. Šī partija ir jaunpienācēji, tomēr viņu programmā ir atrodama ļoti svarīga ideja: “Mēs piedāvājam visām politiskajām partijām strādāt kopā, lai mūsu novadā saskanīgi, godprātīgi un taisnīgi risinātu jebkuru jautājumu”. Tam es pilnībā piekrītu, jo tikai kopā strādājot varam padarīt Salaspili labāku. Vēl seko ierosinājums “atbalstīt jaunās ģimenes un veicināt kultūras pasākumu organizēšanu un sadarbību ar māksliniekiem, vietējiem kolektīviem un organizācijām”. Lai notiek! Kultūras dzīvi Salaspilī vajag vel vairāk attīstīt.

Ceturtais numurs – Latvijas Krievu savienība. Partija, apmēram tādā pat sastāvā startēja 2021.gada vēlēšanās. Partijas nosaukumā jau norādīts uz to auditoriju, kuru tā vēlas uzrunāt. Programmā ir teikts: “Salaspils – tā nav Rīgas guļamrajonu daļa! Salaspils – tas ir unikāla pilsēta ar savām vajadzībām, vēsturi un kultūru! Panāksim, lai KN “Enerģētiķis” atgrieztos pilsētas dzīvē, saglabājot tā iepriekšējos sasniegumus, kā arī nodrošināsim atbildīgo personu saukšanu pie atbildības par tā ilgstošo atjaunošanu”. Es gan nevēlētos, ka atjaunoto kultūras namu vairs nesauktu par “Enerģētiķis”. Varbūt labāk Knuta centrs? Salaspilī ir svarīga arī krievvalodīgo cilvēku integrācija visos pilsētas un novada sabiedriskajos procesos, tādēļ varbūt šī partija varēs palīdzēt šajā jautājumā.

Piektais numurs – Jaunā Vienotība. Ilggadējs Salaspils novada “politiskais spēlētājs”, kurš pie varas ir jau trešo termiņu. Partija vēlēšanās startē ar lozungu: “Droša izvēle Salaspils novadam!”. Programmā ir teikts, ka “mūsu vērtība ir ikviens Salaspils novada iedzīvotājs!” Darbos gan nevienmēr tas ir sanācis. Vēlas atbalstīt ģimenes un runā par to savā programmā, kā arī seko aicinājums - “Izveidosim īslaicīgās patvertnes publiskajās ēkās”. Tikai kāpēc par to nekas nav runāts līdz šim. Arī es, kā katoļu draudzes prāvests līdz šim neesmu uzrunāts un piedalījies konsultācijās par civilās aizsardzības plāna izveidi pilsētā un novadā. Tālāk seko partijas apsolījums: “izbūvēsim mūsdienīgu pilsētas centrālo laukumu”. Tikai žēl, ka Salaspils katoļu draudzes prāvests šo piecu gadu laikā nekad nav uzaicināts uz novada domi, lai piedalītos pilsētas centrālā laukuma un stāvvietu izbūves jautājumu risināšanā. Diemžēl, līdzšinējā novada vadības un pārējās sabiedrības atsvešināšanās ir acīmredzama. Priekšvēlēšanu programmā lasām: “Zem dzelzceļa izbūvēsim tuneli gājējiem un riteņbraucējiem, lai savienotu Pļavu un Nometņu ielas”. Cik vēl iedzīvotājiem, īpaši bērniem ir jānomirst uz Salaspils dzelzceļa pārbrauktuves, lai novada dome sāktu par to domāt? Atceramies neseno traģisko gadījumu uz dzelzceļa! Man pašam nācās izvadīt šo traģiski bojā aizgājušo cilvēku. Partijas “Jaunā Vienotība” priekšvēlēšanu programmā nav neviena vārda par sadarbību ar kristīgajām draudzēm, kaut arī līdz šim šī sadarbība ir bijusi ļoti laba, jo katru gadu visas tradicionālās konfesijas no domes saņem 4000 eiro un arī kultūras jomā draudzes ar pašvaldību sadarbojas. Ceram, ka ievēlēšanas gadījumā partija “Jaunā Vienotība” turpinās šo labo praksi, kaut arī kandidātu sarakstā ir atrodami cilvēki, kuri savā laikā ir bijuši aktīvi naidīgi pret mani personīgi. Bet katrs cilvēks taču var mainīties, vai ne?

Sestais numurs - partijas “Suverēnā vara” un apvienība Jaunlatvieši”. Šajās vēlēšanās tās piesaka sevi kā jaunpienācējus. Programmā ir interesanta tēze: “Visa novada teritorijai ir jāattīstās vienmērīgi. Nav pieļaujama tikai dažu apdzīvoto vietu strauja attīstība un parējās teritorijas atstāšana novārtā”. Par šo jautājumu esam runājuši arī ar citiem cilvēkiem un tā ir sasāpējusi problēma Salaspils novadā. Vēl programmā varam lasīt: “Ir nepieciešams optimizēt pašvaldības darbinieku skaitu, paturot tikai profesionāļus un likvidējot “siltās vietiņas savējiem”. Pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem jāatsāk darbs tikai klātienē”. Jā, esmu ievērojis, ka, pat ja pandēmijas laiks bija sen pagājis, Salaspils novada pašvaldība joprojām ilgu laiku strādāja attālināti. “Pašvaldība kalpo iedzīvotājiem, tāpēc ikvienam jānodrošina iespēja brīvi un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā – parakstu vākšanā, viedokļu paušanā un sabiedriskās apspriešanās. Atbalstīsim dzelzceļa šķērsojuma uzlabošanu. Veicināsim gājēju tuneļa projektēšanu un būvniecību”.

Kā pēdējais, septītais numurs šajās vēlēšanās Salaspils novadā startē Latvijas reģionu apvienība. 2021.gada vēlēšanās Reģionu apvienība bija kopā vienā sarakstā ar citām partijām, šoreiz ir nolēmusi startēt atsevišķi. Partijas priekšvēlēšanu programmā varam lasīt: “Plānojam izveidot draudzīgu pilsētu ģimenēm. nodrošināt pašvaldības sabiedriskā transporta pakalpojumus, savienojot Salaspils pilsētu ar Salaspils novada ciematiem. Mūsu mērķis ir izveidot tādu Salaspils novadu, kas ir atvērts visiem iedzīvotājiem, ar godīgu, atbildīgu un saimniecisku pārvaldību, kas lēmuma pieņemšanā uzklausa un iesaista vietējās kopienas un to iedzīvotājus, jo tikai mēs visi kopā esam Salaspils”. Atkal parādās sāpīgais jautājums, par saikni ar novada attālākam vietām un cilvēku iesaisti jautājumu risināšanā. Iedzīvotāji sūdzas par transporta trūkumu, lai nokļūtu līdz novada centram. Arī mūsu gados vecākie draudzes locekļi neva rnokļūt uz svētdienas dievkalpojumiem, jo nav transports, kas viņus uz tiem nogādātu.

Noslēdzot šīs īsās pārdomas, vēlos uzsvērt, ka šis raksts nenozīmē Baznīcas iejaukšanos politiskajos procesos un tas arī nav mēģinājums ietekmēt vēlēšanu gaitu. Salaspils katoļu draudzē samērā regulāri bija vērojamas vienas partijas aktīvas aģitācijas klātbūtne, kas nav pieļaujams. Balstoties uz Romas katoliskās Baznīcas Sociālo macību, katram katolim ir pienākums būt sabiedriski un politiski aktīvam un arī Baznīcai ir tiesības izteikties sabiedriskajos un politiskajos jautājumos, vienlaicīgi atceroties, ka Baznīca ir šķirta no valsts un katra no pusēm saglabā savu autonomiju. Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, kāds būs vēlēšanu rezultāts, Salaspils Romas katoļu draudze turpinās būt nozīmīgs “spēlētājs” Salaspils pilsētas un novada dzīvē un turpinās līdzšinējo sadarbību ar novada pašvaldību un pārējām sabiedriskām organizācijām. 7.jūnijā izdarīsim pareizo izvēli un iesim uz vēlēšanām! Būsim sabiedriski aktīvi un ievēlēsim tādus mūsu pašvaldības priekšstāvjus, kas par mums atcerēsies ne tikai pirms vēlēšanām, bet visu laiku rūpēsies par mūsu novada labklājību un garīgo izaugsmi.

Visu partiju priekšvēlēšanu programmas var atrast CVK mākaslapā:

https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/salaspils-novads/

Dieva svētību visiem vēlot –

Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs.

Baznīcu nakts Salaspilī

 

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 11.maijā

HABEMUS PAPAM! Mums ir jauns pāvests – Leons XIV.

Maija mēnesis tradicionāli ir veltīts Jaunavas Marijas godināšanai. Pēc svētajām Misēm katru dienu Jaunavas Marijas litānija.

Šodien svinām mātes dienu. Visos dievkalpojumos svētība māmiņām. No plkst. 9.00 – 13.00 apgrūtināta piebraukšana baznīcas stāvlaukumam. Automašīnas atstājam Ķiršu ielā.

15.maijā Vissvētākā Jaunava Marija no Aglonas. Lieli svētki. Sv. Mise 18.30. 

17.maijā bērnu un pieaugušo svētdienas skolas grupa kārto eksāmenu un iet pie pirmās grēksūdzes. Lūgsimies par mūsu jaunajiem draudzes locekļiem. Pirmā Komūnija plānota 25.maijā 14.00.

Nākamsestdien, 17.maijs – Baznīcu nakts. 16.00 pasākums “Pieskarties mūžībai - Armēnijas dievnamu robustais šarms. Andreja Svilāna fotopiezīmes.”. 17.30 draudzes kora “Oremus” garīgās mūzikas koncerts.

Nākamsvētdien, 18.maijā – Starptautiskā Ģimenes diena. No 15.00 – 19.00 Baznīcas pagalmā Dārza spēles, atrakcijas, animācija, Tī Mažors, Fantāzija, Robotika. Ieeja bez maksas.

30.maijā draudzes atpūtas vakars visiem, kas aktīvi kalpo draudzē. Ierakstam savos plānotājos.

Šobrīd draudzes kontā ir 63 804, 67 eiro. Paldies visiem atbalstītajiem. Baznīca ir nosiltināta un gandrīz pārkrāsota.

Informācija par draudzi ir atrodama www.salaspilsdraudze.lv

Prāvests

11.maijā - Mātes diena

 

18.maijā - Ģimenes svētki Salaspilī

 

Katoļu kapusvētki 2025 gadā

 

Kāds būs nākamais pāvests?

Šobrīd ļoti daudz medijos ir dzirdams, ka pāvests Francisks neattaisnoja uz viņu liktās "cerības" un, pat ja viņš sevi pozicionēja kā liberālu pāvestu, tomēr neko īpaši liberālu viņš savā darbībā neienesa. Sievietes joprojām nevar būt par garīdzniekiem. Celibāts nav atcelts un aborts joprojām ir smags grēks.

Tagad tiek liktas "cerības" uz jauno pāvestu. Varbūt viņš.....
Tomēr, vai tiešām pāvests var vienpersoniski mainīt Baznīcas mācību, kas ir iesakņota Svētajos Rakstos un Baznīcas dzīvajā Tradīcijā? Pāvests nav vienpersonisks monarhs Baznīcā. Jā, pāvestam ir nemaldīguma harizma, bet tā tiek īstenota īpašos apstākļos, pasludinot kādu dogmatisku patiesību, kuru, nevis viņš pats izdomāja, bet gan, kura ir klātesoša Svētajos Rakstos un Tradīcijā, bet nav īpaši skaidri definēta un izskaidrota.

Jau sākot ar svēto pāvestu Jāni Pāvilu II, pāvestu galvenais uzdevums ir iedzīvināt Baznīcā un sabiedrībā Vatikāna II koncila dokumentos izteiktās tēzes, kas skar Baznīcas reformu. Jau daudzas lietas ir tikušas ieviestas Baznīcas dzīvē, tomēr decentralizācija, deklerikalizācija, laju lomas pastiprināšana, sievietes loma Baznīcā, sinodālais ceļš, u.c. - tie būs jautājumi, pie kuriem būs jāķeras klāt jaunajam pāvestam un jāturpina pāvesta Franciska iesāktais darbs. Ja man jautātu, kādu pāvestu izvēlēsies kardināli konklāvā, kas tuvojas? Noteikti tādu, kas turpinās pāvesta Franciska iesākto ceļu. Viennozīmīgi. Redzēsim, vai mans "pravietojums" piepildīsies. Lūgsimies par pāvesta Franciska dvēseles mieru un lūgsimies par kardināliem, lai Svētais Gars viņus vada jaunā pāvesta ievēlēšanas procesā.

Pāvesta kalpojuma teoloģiskā nozīme

Primāts[1] ir apzīmējums visaugstākai sūtībai un varai Baznīcā, kuru realizē kārtējais Romas bīskaps kā apustuļa Pētera pēctecis, un, kurš tiek saukts par pāvestu. Vatikāna I koncils IXX gs. beigās šo patiesību formulēja dogmas veidā, kas noteica, ka Romas bīskaps ir apveltīts ar visaugstāko jurisdikcijas, mācīšanas varu, kas ir saistīta ar nemaldības privilēģiju. Svētais Ambrozijs savā laikā ir teicis: ubi Petrus ibi Ecclesia (kur Pēteris, tur Baznīca).

Bibliskais pamatojums 

Evaņģēliju apraksti norāda uz Pētera īpašo pozīciju t.s. „divpadsmitnieka”, jeb divpadsimt apustuļu kopienā. Viņš ir starp trīs īpaši izvēlētiem mācekļiem, kuri bija liecinieki Jēzus pārveidošanās brīdī (Mk 9, 2-8; Mt 17, 1-8; Lk 9, 28-36), lūgšanās Olīvdārzā (Mk 14, 32-42; Mt 26, 36-46; Lk 22, 39-46), Jaira meitiņas piecelšanā no mirušajiem (Mk 5,7). Kā īpaši notikumi, par kuriem runā evaņģēlists, ir jāmin Pētera izraudzīšana (Lk 5,1-11), staigāšana pa ūdens virsmu (Mt 14, 28...), u.c. Atrodam arī Pētera vārda nosaukšanu kā pirmo divpadsmit apustuļu vārdu „katalogā”. Jēzus Sīmanim nomaina vārdu uz Pēteris - Kefas - "klints" un svinīgi pasludina viņu par Baznīcas galvu: „Un es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs” (Mt 16,16), kā arī lūdz par Pētera ticības stiprumu: „Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus, bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!”(Lk 22, 31-32) Pirmo gadsimtu kristiešiem šie teksti bija par pamatu, lai atzītu Pēteri un viņa pēctečus par vienotības principu visā Baznīcā. Arī apustulis Pāvils norāda, ka, „...Viņš (Jēzus) saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit” (1 Kor 15, 4b-5). Šajā vissenākās Tradīcijas liecībā atrodama informācija par Kēfasu, kā Pāvils sauc apustuli no Betsaidas, un viņa galveno lomu sludināt vēsti par Jēzus augšāmcelšanos. Apustuļu darbos, aprakstot pirmējās Baznīcas dzīvi, autors norāda uz apustuļa Pētera vadošo lomu mācekļu kopienā. Viņš tiek nosaukts kā pirmais apustuļu rindā (apd 1,13), viņš arī uzstājās kā visas apustuļu kopienas galvenais pārstāvis (Apd 2, 14.38). Viņš vada Matīsa izraudzīšanu (Apd 1,15-26) un izsaka svinīgu uzrunu, kad ir izdziedināts paralizētais (Apd 3,1-26), u.t.t.

Sukcesijas[2] problemātika

Katoļu eklezioloģija māca, ka saskaņā ar Kristus gribu, apustuļa Pētera primaciālā sūtība nebija tikai viņa, apustuļa Pētera īpašā privilēģija, bet gan kļuva par Baznīcas svarīgu struktūras elementu un šī pārmantotība nepārtraukti turpinās primāta amata kalpošanā, tādēļ ka Pēterim nepieciešams būt Baznīcas klintij, kurai jāpastāv līdz pat pasaules beigām. Persona, kas šo kalpošanas amatu Baznīcā realizē ir kārtējais Romas bīskaps un Pētera pēctecis primāta kalpojumā. Primāta mērķis ir nodrošināt vienotību un turpinātību Baznīcā arī pēc pēdējā apustuļa nāves, jo Jēzus vēlme bija dibināt redzamu struktūru – Baznīcu, kuras redzamā galva šeit uz zemes ir pāvests. Pirmo gadsimtu kristieši, redzot apustuļa Pētera apustuliskās kalpošanas noslēgumu un mocekļa nāvi Romā, nonāca pie slēdziena, ka saskaņā ar vissenāko literāro un arheoloģisko tradīciju, primaciālā sukcesija ir saistīta ar Romu, kur atrodas pirmā apustuļa Pētera mocekļa relikvijas.

Ko katolim darīt Lieldienu laikā līdz Vasarsvētkiem?

Ir sagaidītas Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies! Bet ko darīt pēc Lieldienām? Ir paradokss, ka mēs 40 dienas, sākot no Pelnu trešdienas, intensīvi izdzīvojam gavēņa laiku, gavējam, dziedam gavēņa dziesmas, ejam krustaceļu, u.t.t. Bet pēc Lieldienām vairs neapceram Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās. Tomēr Baznīca piedāvā dažus garīgos akcentus, kas palīdz arī šo laiku intensīvi izdzīvot:

1. Krustaceļa vietā ir iespēja iziet Gaismas ceļu, ar vairākām stacijām, apcerot Jēzus dzīvi pēc augšāmcelšanās līdz debesīs uzkāpšanai. https://katolis.lv/gaismas-cels/

2. 40 dienas pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem svinam Jēzus debeskāpšanas svētkus un 50 dienā pēc Lieldienām ir Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki.

3. Ir ieteicams šajā laikā līdz Vasarsvētkiem izlasīt Bībeles Apustuļu darbu grāmatu, kas tiek saukta arī par "Piekto, Svētā Gara Evaņģēliju".

4. Līdz Vasarssvētkiem sveicinam viens otru ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" Un atbildam: "Patiesi Augšāmcēlies!"

5. Lūgšanas "Kunga eņģelis" vietā lūdzamies lūgšanu "Debess Karaliene" (arī bērēs)

DEBESS KARALIENE (Lieldienu laikā)

Debess Karaliene, līksmojies, alleluja:
Tas, ko Tu kā bērnu nesi, alleluja,
Augšām cēlies ir, kā teicis, alleluja.
Lūdz Dievu par mums, alleluja.

P. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, alleluja.
V. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja.

Lūgsimies. Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, aizbilstot Viņa Mātei Jaunavai Marijai, ļauj mums iemantot mūžīgās dzīves priekus. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Regina Coeli, laetare, alleluia:
Quia quem meruisti portare. alleluia,
Resurrexit, sicut dixit, alleluia,
Ora pro nobis Deum, alleluia.

Svētceļojums uz Skaistkalni!

 

Sprediķis Lielajai Ceturtdienai, izdevumam "Mieram tuvu"

Dārgie “Mieram tuvu” lasītāji. Uzsākam Trīs Svēto Dienu, jeb Triduum svinības, kurā Dievs caur Baznīcas liturģiju ievedīs mūsu ticības pašā svarīgākajā notikumā – Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās svinībās. Lielās Ceturtdienas akcenti ir priesterība un Euharistija. Baznīcas tēvi ir norādījuši, ka Baznīca ir tur, kur ir bīskaps un Euharistija. Līdz ar to priesterība un Euharistija ir dziļi saistīti, jo Euharistija veido Baznīcu un svētās Mises upuris ir Baznīcas centrā. Pāvests Benedikts XVI ir uzsvēris, ka Baznīca ir Jēzus galda kopība (“Opera omnia”, VIII/I). Pāvests Francisks, 2020.gada novembra vispārējā audiencē uzsvēra, ka “Baznīcu veido Dievs un nevis cilvēki ar saviem skaļajiem darbiem. Baznīca nav tirgus. Tā nav uzņēmēju grupa. Tā nav nekāda politiska partija. Baznīca ir Svētā Gara darbs”. Tāpēc šajās īsajās pārdomās vēlos veikt sava veida sintēzi, jeb saikni, kāda pastāv starp Euharistiju, kalpojošo un vispārējo priesterību.

Lai sūtība, ko Kristus uzticējis saviem apustuļiem, varētu tikt turpināta Baznīcā līdz pat laiku beigām, tika iedibināts apustuliskā kalpojuma sakraments – ordinācijas, jeb priesterības sakraments (Katoliskās Baznīcas katehisms, 1536). Dievs pats izvēlas no savas tautas, kura pēc būtības jau ir priesteriska, dažus cilvēkus, kurus vēlas padarīt par tiem, caur kuru rokām Dieva pestīšanas darbs tiek turpināts šajā pasaulē. Hrizmas svētās Mises ievaddziesmā dzirdējām šādus vārdus: “Jēzus Kristus mūs ir darījis par Valstību, par priesteriem Dievam un savam Tēvam”. Tātad nav “divas Baznīcas” – laju un hierarhiskās. Nav divas pretnostatītas grupas – “parastie” katoļi un garīdznieki. Ticīgā tauta “izlūdz” priesterus no sava vidus, kuri pēc tam kalpo Dieva Tautai, mācot un sludinot Dieva Vārdu, dalot svētos Sakramentus, svinot Svēto Misi un vadot draudzes kopienas. Bieži vien mēs nenovērtējam izcilo priesterības sakramenta dāvanu, ko Dievs mums dod, un varbūt tieši šīs nenovērtēšanas dēļ mūsu Garīgais Seminārs ir pustukšs un mums tik ļoti trūkst aicinājumi. Bieži aprunājam, kritizējam un nepieņemam priesterus, jo vērtējam viņus no pasaulīgā skatu punkta, vēloties, lai viņi būtu “veiksmīgi uzņēmēji” un draudzes vadītu kā labas “firmas”, lai viņi būtu labi celtnieki un izdabātu visām mūsu vēlmēm, iegribām un kaprīzēm. Kā tikai kaut kas nav tā kā mēs vēlamies, tā “spuras gaisā”.

Priesterība ir konkrēta cilvēka konsekrācija, jeb veltīšana Dievam. Konkrētais Dieva izraudzītais un aicinātais cilvēks, līdzīgi kā dievnams vai kāda cita sakrāla lieta vai vieta, tiek “izņemts no laicīgās apgrozības” un tiek atdots un veltīts Dievam. Tādēļ viņš labprātīgi izvēlas dzīvi celibātā, velta sevi paklausībā bīskapam, lai nedalīti un pilnībā sevi veltītu kalpošanai Dievam un cilvēkiem. Priesteris vairs nepieder pats sev, viņš pieder Dievam un Baznīcai, tādējādi viņš kļūst par “Dieva īpašumu”. Protams, ka priesteris saglabā savu grēcīgumu un cilvēciskumu, līdz ar to viņa paša dzīvē šī spriedze, jeb drāma, starp “alter Christus”, būt par “otru Kristu” Euharistijas svinībās un grēcīguma un nepilnīguma apziņu ir īpaši izteikta.

Kā mums raudzīties uz priesterības dāvanu Baznīcā? Domāju, ka tikai un vienīgi caur Euharistijas prizmu. Priesteris ir cilvēks, kuru Dievs izraudzīja no mūsu pašu vidus, lai Viņa pestīšanas plāns turpinātos līdz pat pasaules beigām. Euharistija ir eklezioradoša, jeb Baznīca dzimst un tiek “būvēta” no Euharistijas. Jo vairāk mūsu draudzēs būs nemitīgās adorācijas, Euharistiskās procesijas, lūgšanu grupas par aicinājumiem uz priesterību, jo spēcīgāk un dziļāk uzplauks gan aicinājumi uz priesterību, gan uzplauks arī pati vietējā Baznīca. Euharistijas un adorācijas kults ir dziļi un nesaraujami saistīts ar aicinājumu uzplaukumu lokālajā Baznīcā. Ne jau kādas programmas vai aicinājumu pastorāles veicinās aicinājumu skaita pieaugumu. Ne jau dažādi reklāmas pasākumi un piesaistīšanas “triki” uzrunās jauniešus doties uz Semināru. Ja ticīgie savās draudzes piedzīvos to, ka viņiem tiek atņemts priesteris, jo vienkārši viņu trūkst, tad viņi ar lielāku dedzību nāks kopā un lūgsies par aicinājumiem. Jo vairāk puiši piekalpos pie altāra kā ministranti, ies procesijās un pavadīs laiku adorācijā, ja viņi ieraudzīs priesteri, kurš ar sakopotu stāju un dziļu lūgšanu svētajā Misē uzlūko Jēzu konsekrētā Hostijā, tad arī viņu sirdīs dzims aicinājums. Aicinājumam uz priesterību nav funkcionāls raksturs, priesterība nav profesija, brīvā laika pavadīšanas laiks, vai kāda cilvēka dzīves “rezerves piedāvājums”.

2009.gada 19.jūnijā, Jēzus Sirds svētkos, pāvests Benedikts XVI izsludināja priesterībai veltīto gadu. „Priesterība – tā ir Jēzus Sirds mīlestība“, bieži teica svētais Arsas prāvests. Pāvests Benedikts XVI, vēstulē, kurā atklāj šo priesterības gadu, citē svēto Jāni Mariju Vianeju: “„Ak, cik liels ir priesteris!… Ja aptvertu, tad nomirtu…. Dievs viņam paklausa: viņš pasaka divus vārdus un mūsu Kungs pēc viņa balss nonāk no debesīm un iekļauj sevi mazā hostijā… Ja nebūtu Ordinācijas sakramenta, mums nebūtu arī Kunga. Kurš Viņu ir ievietojis tur tajā tabernākulā? Priesteris. Kurš pirmais saņem jūsu dvēseli, kad tā ienāk pasaulē? Priesteris. Kurš to baro, lai būtu spēki paveikt tās svētceļojumu? Priesteris. Kurš to sagatavos, lai stātos Dieva priekšā, mazgājot to pēdējoreiz Jēzus Kristus asinīs? Priesteris, atkal priesteris! Un ja šī dvēsele mirst [grēka dēļ], kurš to augšāmcels, kurš darīs to mierīgu un dāvās tai mieru? Atkal priesteris…. Pēc Dieva priesteris ir viss!… Viņš pats to sapratīs vien debesīs. Ja mēs saprastu, kas ir priesteris virs zemes, mēs mirtu: nevis no bailēm, bet no mīlestības… bez priestera mūsu Kunga ciešanas un nāve būtu nekam nederīgas. Priesteris ir tas, kurš turpina atpestīšanas darbu virs zemes… Kam būtu vajadzīga māja, piepildīta ar zeltu, ja nebūtu neviena, kas atver durvis? Priesterim pieder debesu dārgumu atslēgas: viņš ir tas, kas atver durvis; viņš ir labā Dieva ekonoms; Viņa labumu pārvaldnieks… Atstājiet vienu draudzi uz divdesmit gadiem bez priestera un tur tiks pielūgti lopi… Priesteris nav priesteris sevis dēļ, viņš ir jūsu dēļ” (izmantots www.katolis.lv piedāvātais tulkojums).

Tātad, priesterisko aicinājumu pieaugums ir dziļi saistīts ar pašu priesteru svētumu un uzticību Kristus dotajam priesterības ideālam. Pāvests Benedikts XVI uzsver, ka: “priesteriskā kalpojuma iedarbīgums paliek neatkarīgs no kalpotāja svētuma; bet nedrīkst aizmirst par neparasto auglīgumu, kas rodas, satiekoties objektīvajam kalpojuma svētumam ar subjektīvo kalpotāja svētumu” (vēstule, pasludinot priesterības gadu). Ir ļoti jāuzmanās draudzi pārvērst par dažādu pasākumu vai pastorālo piedāvājumu un aktivitāšu centru, vai sociāli karitatīvo iestādi, izmirstot par draudzes un Baznīcas centru – Jēzu, kurš mājo Tabernākulā, Monstrancē, Svētajā Misē četros veidos – celebrantā, Dieva Vārdā, Dieva Tautā un Euharistiskajās zīmēs. Lai šī Lielā Ceturtdiena mums palīdz salikt pareizos akcentus savā kristieša dzīvē un lai mēs nezaudētu šo pārdabisko saikni: Jēzus Kristus, kurš mājo savā Baznīcā, ir klātesošs Vissvētākajā Sakramentā, kuru mums dāvā Kristus priesteri. Kopā ar savu draudzes ganu – priesteri, garīgi “ienirsim” šo svēto dienu mistagoģisko zīmju noslēpumā, lai tad kopā ar visu Baznīcu varētu piedzīvot Kristus augšāmcelšanās spēku.

Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa

Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumi Salaspils katoļu draudzē